Aivars Kārlis Vindavs
1933-2004
Mīla
— atpakaļ —Es pie tevis, tu pie manis,
Abiem kopā plecs pie pleca.
Sena, tāla mīlestība
Neļauj abiem palikt veciem.Es pie tevis... tā kā lazdā
Apinis uz augšu vijos...
Tā kā ūdens roze balta,
Tā kā dzīpars tumšā dzijā.Kad tu tālu savā dvēs'lē
Projām esi aizgājusi,
Es kā rasa, saulei austot,
Raudu dzidrām as'rām klusi.Kad tu tuvu, savu mīlu
Spēju izteikt skarbos vārdos...
Brīžiem šķiet - viss projām gājis,
Kūst kā metāls smēdes ārdos.Tā mēs savu dzīvi vadām -
Brīžiem tuvi, reizēm tāli...
Nevar pateikt, kādi esam,
Nevar redzēt augam zāli.Tu ar mani, es ar tevi
Savu mūžu kalvē kaļam
Savus izaudzētos graudus
Gadu dzirnās kopā maļam
Es ar tevi, tu ar mani
Plecs pie pleca, vienmēr blakus
Iesim cauri priekiem, bēdām
Iesim nezināmu takuKo līdz smaidi, rokas spiediens?
Nepalīdz pat mīļi čuksti,
Ja mums vienā taktī nesit
Kopā dzīves siržu puksti.Nezinu, cik daudz es dotu.
Redzēt tevi atkal smaidām.
Dzīve šķērsām nodzīvota?
Atliek brīnumu vien gaidīt...Tu pie manis... es pie tevis
Tā kā vilnis apskauj krastu.
Liktenis pats tā ir lēmis -
Dzīvot dzīvi neparastu.Bet kad kādreiz marta naktī
Mēnesgaisma zemi pildīs,
Zini - senā mīlestība
Vēl mūs abus silti sildīs.Es ap tevi, tu ap mani
Tā kā apinis ap lazdu
Augšā tinamies un stīdzam
Tik uz priekšu, tik uz augšu.
Es ap tevi, tu ap mani
Tā kā vīna stīgas sniecas
Saglabāsim sevi esam
Visi pārējie būs lieki.