Aivars Kārlis Vindavs

1933-2004

Negaiss Kurzemes pusē

Pērkona balsis debesīs runā
Pāri Grobiņai, Nīcai un Sakai
Visa Dunalka vienā dunā
Visa Gavieze paliek traka

Kāpj tāds mākoņu milzenis tuvāk
Zibeņus mētā bez skaita, bez mitas
Piesien krusas sētuvi Nīcai
Tā kā saimnieks zirgu pie slitas

Pupu dižuma lietus lāses
Koku lapotnes noper kā skuķi
Raibraibas ziedlapas sabirst dārzā-
Viss, kas palicis pāri no puķēm

Nu! Tas pēdējais debesu spēriens
Drīzi jau salnas stindzinās rītus
Kurzeme iesoļos ziemas pagalmā
Un tur no pērkona nav vairs ko bīties

Nogrand vēl debesis. Sasper vēl zibeņi
Izgaiņā ļaunumu, mošķus un jodus
Drīzi caur mākoņu driskainām sterbelēm
Atvizēs saule kā vaska bļoda

— atpakaļ —