Aivars Kārlis Vindavs

1933-2004

Vasaras naktī

Es nakti saspiežu saujā.
Caur pirkstiem zvaigžņu gaisma līst.
Smaržo pēc tumsas, pēc siena, pēc zāles,
Kas, vakar pļauta, mēness paēnā vīst.

Es nakti iekļauju sevī.
Ar mākoņiem, rūsas kāviem,
Lai sajustu daudz ko šai pasaulē
Starp dzīvību un starp nāvi.

Ap sevi kā dzirkstošu sagšu
Es tinu šo nakti un dzirdu –
Rīts smejas austrumu pamalē
Un siltām rokām skar sirdi.

— atpakaļ —