Aivars Kārlis Vindavs

1933-2004

Vecmāmiņai!

Tin, vecmāmiņa, kamolīti,
Kurā dienas un gadi tūkst.
Tin, vecmāmiņa, manu mūžu,
Lai Laimas dzija nepārtrūkst.

Tavu silto, mīļo smaidu
Paņemšu es dzīvē līdz,
Tavus skūpstus, Tavus glāstus,
Kuri vēl uz vaiga tvīkst.

Aizies dienas, aizies gadi,
Aizskries darbā solis raits,
Bet caur ziemām, pavasariem
Mirdzēs vecmāmiņas smaids.

Tu tur kaut kur augšā tālu,
Tur kur zaigo zvaigžņu debess,
Es tepat pie tēvu zemes
Esmu vagā iedzīts lemess.

Tāds es būšu, vecmāmiņa,
Savas dzimtās zemes dēls.
Un pār vakariem un rītiem
Vizēs man Tavs gaišais tēls.

— atpakaļ —