Aivars Kārlis Vindavs

1933-2004

Vērgale

Ir tāda vieta Kurzemes pusē,
Kur gulbis ar ķeizara kroni mīt,
Kur dīķu zilganums domīgs klusē
Un gaida, kad mazgāties nāk saulesrīts.

Ir tāda vieta starp Bebi un Medzi,
Un jūru, kas Ziemupes pakājē šalc.
Ik pavasari vietu šo pārklāj
Ķiršziedu mākonis smaržīgs un balts

Ir tāda vieta Kurzemes nostūrī...
Ir ļaužu šeit gudru un strādīgu daudz.
Un taisnība būs vien tam vietējam dzejniekam,
Kas zemi šo svēto par Vergali sauc.

Ir jau tāda balta zeme
Smilšu kāpām apkāpota
Ir jau tādas dvēselītes baltā jūrā aizšūpotas
Ir jau ķieģeļos un stiklos
Stalti nami, zaļas sētas
Speru savus soļus biklos, turēdams šo vietu svētu

Šonakt zvaigznes raud
Ar miglas pilieniem plakstos
Šonakt kurmis ceļ
Manu pampāļu lakstus
Šonakt apjēdzu - mūža gājums ir īss
Tur, kur zvaigznes raud
Tur Dievs ir debesīs

— atpakaļ —